Vēl aizvien daudzi cilvēki dzīvo, kā sacīts vecā sakāmvārdā: „Brokastis ēd kā ķeizars, pusdienas – kā augstmanis, bet vakariņas – kā ubags”
Taču no mūsdienu uzturzinātnes viedokļa šis ieteikums nekādā ziņā nav pieņemams. Ikvienam cilvēkam, kas vēlas dzīvot un ēst veselīgi, vajadzētu dienas uztura uzņemšanu sadalīt vairākās ēdienreizēs – tātad ēst gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas.
Tikai pagājušajā gadsimtā tika izdarīti svarīgi, uz mūsu veselību attiecināmi atklājumi. Tika atklāta vitamīnu un minerālsāļu pastāvēšana un viņu ieguldījums veselīgā uzturā. Tika radītas teorijas par savstarpējo saistību starp uzturu un hronisku saslimšanu profilaksi. Pamatojoties uz šīm zināšanām, šodienas zinātne spēj sniegt pareiza uztura rekomendācijas:
- noteikt savu normālo svaru un censties to saglabāt;
- patērēt vairāk augļu un dārzeņu;
- patērēt vairāk balastvielu;
- ierobežot tauku, īpaši piesātināto tauku, patēriņu;
- mazāk lietot sāli;
-mēreni lietot alkoholu.
